Ko nozīmē MONOTRIĀLS?

Monotriāls ir vienriteņa braukšanas paveids.

„Vienritenis ir cilvēka darbināms, vienātruma transporta līdzeklis ar vienu riteni”.

Monotriāls

Monotriāls ir vienriteņu sporta veids, kas ietver dalībnieku braukšanu pār šķēršļiem nevienai ķermeņa daļai nepieskaroties zemei. Šķēršļi var būt izveidoti speciāli priekš monotriāla, bet bieži tiek izmantotas arī sienas, margas, trepes un citi pilsētvidē atrodami objekti, kā arī akmeņi, celmi un vēl daudz un dažādi dabiski objekti. Šis ekstrēmais sporta veids ir cēlies (vai vismaz iedvesmojies), no velotriāla un mototriāla.

Nedaudz vēstures

Paši pirmie divriteņi bija līdzīgi vienritenim ar lielu pamatriteni un mazu palīgritenīti. Domājams, ka salūstot velosipēdam tas pārvērtās par vienriteni. Nācās apgūt braukšanu bez palīgriteņa, respektīvi, braukšanu ar vienriteni. Vienriteņi stereotipiski raksturīgi demonstrējumiem cirka arēnās, bet jau daudzus gadus entuziasti izmanto vienriteni pavisam citādos nolūkos, nereti ļoti ekstrēmos. Vienritenis ir kļuvis par ļoti labu līdzsvara izkopšanas līdzekli, gan kā lielisks palīgs citiem sporta veidiem, gan kā individuāls sporta veids.

Viens no sporta veidiem, kurā mūsdienās izmanto vienriteni, ir monotriāls. Pirmsākumi šim ekstrēmajam sporta stilam meklējami Francijā. No Francijas nāk vienriteņu pasaulē plaši pazīstamais uzņēmums KOXX, kas ražo, gan triāla, gan monotriāla riteņus.

Šķēršļu pārvarēšana
Šķēršļus pārvar izmantojot dažādus paņēmienus. Lekšana tiek panākta turoties pie sēdekļa un liekot svaru uz vienriteņa pedāļiem, saspiežot gaisu ritenī, tādējādi radot spēku kas paceļ vienriteni gaisā un izlēciena brīdī strauji un īsi uzminot pedāļus kas dod lielu atspēriena enerģiju. Lai lektu augstāk, izmanto līdzīgu lekšanas tehniku, bet sēdeklis tiek turēts priekšā braucējam, lai tas netraucētu uzkļūšanai uz objekta. Lekšana uz pedāļa ietver divas darbības, sākumā braucējs uz objekta uzlec tikai ar pedāli un tad ar otru lēcienu pilnībā novieto vienriteni uz objekta.

Triāla vienritenis

Kaut arī monotriālu var veikt ar standarta vienriteni, tie nav paredzēti spēkiem, ko izraisa lekšana uz un no šķēršļiem. Triāla vienritenis ir izturīgāks, tam ir platāka riepa, kā arī speciāli pedāļi, klaņi, rumba, dakša un sēdekļa truba, kam ir jābalsta vienriteņa un braucēja svars lecot un krītot no augstuma.

Triāla vienriteņiem riteņa diametrs parasti ir 19 collas, jo īsais riteņa apkārtmērs ļauj labāk manevrēt ar to. Šāds aploka diametrs tiek izmantots uz triāla divriteņiem, kuri saukti par Modiem. Šāds aploka diametrs ļauj tam pašam riteņa izmēram uzlikt resnāku riepu, kas dod iespēju pirms lēciena riepā uzkrāt atspēriena enerģiju un labāk mīkstināt piezemēšanos. Arī tiek palielināta velo stabilitāte jo riepa ir 2,5 collas plata. Mazāks ritenis nozīmē arī, ka tas būs vieglāks, lai gan daži braucēji priekšroku dod lielākiem riteņiem. Svarīgs ir arī protektors, jo tas veido lielāku saķeri ar pamatni. Spēcīgi nospriegoti spieķi un izturīgs aploks neļauj ritenim deformēties lekšanas radītā spiediena rezultātā. Triāla vienriteņa riepai jāiztur liels sānu spiediens, jo braucējs bieži lec arī uz sāniem. Tiek izmantoti ļoti plati aploki, lai tas spētu noturēt riepu pret noliekšanos sānis. Liela nozīme tiek piešķirta rumbas ass tipam, pārsvarā triālā izmanto ISIS standarta asis un klaņus, taču kādreiz izplatīti bija tapas jeb ķīļveida, vai vienkārši kvadrātveida savienojumi. Garāki klaņi dod braucējam papildu griezes momentu Pedāļi ar lielu saķeri neļauj braucēja kājām noslīdēt, ko panāk pedāļos izvietojot speciālas skrūves - pinus. Vienriteņus ar īsākiem klaņiem parasti sauc par ielu vienriteņiem, jo ​​tie ļauj braucējam sekot līdzi savam tempam un vieglāk izpildīt trikus. Triāla vienriteņiem garāki klaņi nepieciešami ērtākam lēcienam un stabilākai riteņa rotācijas kontrolei, kā arī mazinās iespēja, ka vienritenis izslīdēs no braucēja apakšas.

Citi vienriteņu sporta veidi

Noteikti jāpiemin, ka monotriāls nepavisam nav vienīgais ekstrēmais braukšanas paveids ar vienriteni. Gandrīz visi ekstrēmo sportu paveidi, kas ir paveicami uz divriteņa, ir arī paveicami uz vienriteņa. Runa ir par flat, street, freestyle, mountain unicycling jeb nobraucieniem pa kalnu. Lielākus attālumus pieveicot (šis stils varbūt nav tik ekstrēms) izmanto vienriteņus ar daudz lielāku riteņa apkārtmēru un gariem klaņiem, tiem, tāpat kā kalnu vienriteņiem (mountain unicycling vai vienkārši municycling) parasti ir bremzes. Daudzi braucēji apvieno vairākus braukšanas veidus, mācoties braukt flat, kā arī street un triālā. Taču katram veidam ir attiecīgi paredzēti speciāli vienriteņi, īpaši kalnu vienriteņiem un vienriteņiem tālākiem braucieniem, kur vajadzīgs lielāks riteņa apkārtmērs un atsevišķos gadījumos arī citas ekstras.